Rugaju Romas katolu draudze

1938. gadā Rugājos prāvests Pēteris Tumans nopirka 4,5 hektārus zemes dievnama būvniecībai. Sākumā uzbūvējis saimnieciskās ēkas — ērģelnieku māju un divstāvu plebāniju stāvbūvē, šķūni, pirti un lielu māla kūti. Baznīcas būvei tika savesti laukakmeņi, būvbedrē ielikti kaļķi, izrakta aka un uzstādīja krustu baznīcas celšanas vietā. 1939. gada vasarā šeit ieradās bīskaps Jāzeps Rancāns, kurš braucot kanoniskajā vizītē no Kapūnes, vēlējās apskatīt celtniecības darbus. Turpmākos darbus pārtrauca Otrais Pasaules karš, bet vēlāk padomju varas funkcionāri neļāva celt dievnamu. Jau 1941. gadā plebānijā tika noturēti dievkalpojumi. Vēlāk šī ēka tika pārveidota par Rugāju baznīcu, izņemot daļai starp stāviem griestus un šķērssienas, ieliekot atbalsta stabus un ēkas aizmugurē, otrajā stāvā ierīkojot kora telpas.[2] 2011. gada rudenī ir uzsākta jaunas baznīcas būvniecība.[3]

Dievnamā ir trīs vienkārši koka altāri, kas atrodas apakšējā stāvā. Galvenajā altārī atrodas Jēzus Sirds glezna. Kreisajā pusē atrodas mazs altāris, bet labajā ar dēļu sienu nodalīta sakristeja. Altāra daļu no baznīcas nodala dievgalds. Pie sakristejas sienas ir redzams vēl viens altāris. Otrajā stāvā atrodas kora telpas ar harmoniju un noliktava, pie kuras ir vēl viens altāris. Dievnamam ir procesiju karogi.[5]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Alberts Budže.[1] Draudze dibināta 1936. gadā. Augustovas baznīcas prāvests, kurš bija atbildīgs par jaundibināto draudzi, sākumā par draudzes centru bija izvēlējies Medņus un dievkalpojumus sācis noturēt skolā, bet vēlāk Kivnucānu šķūnī, par ko iebilda Balvu baznīcas prāvests, jo Medņi atradās tuvu Balviem. 1938. gadā par Rugāju draudzes prāvestu kļūstot Pēterim Tumanam, par draudzes centru izvēlējās Rugājus. Draudzi izveidoja, atdalot teritorijas no Balvu un Kapūnes draudzēm. Draudzei ir vienpadsmit kapsētas — Silenieku, Upatnieku, Bolupes, Vilkavas, Dubļu kolna, Cūku salas, Sudarbes, Kraukļevas, Stomeru, Čušļu un Auškas kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētās Agneses svētki, Svētā Izidora Arāja svētki — 40 stundu atlaidas, Svētki Jaunavas Marijas Sirds godam, Jaunavas Marijas — Slimnieku veselības svētki, Svētās Terēzes svētki, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki.