Silenes Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca

Graži medinė bažnytėlė skardiniu stogu Silenėje, aptverta dailia aukšta metaline tvora.
Dailiai Sutvarkytas ir bažnyčios šventorius.
Čia amžino poilsio atgulęs ir kunigas Meinardus KLAVINS. Tvarkomas jo kapas.
Įdomus - niekur nematytas ženklas (lyg ąžuolo lapas) ženklina ir bažnyčią, ir šalia jos esantį namą.
Prie bažnyčios privažiavimas labai patogus, yra vietos automobiliui pastatyti.
Gaila, kad tą dieną bažnyčią mes radome užrakintą. Norėtume aplankyti dar kartą, kad galėtume pamatyti jos vidų.

Silenes pirmais dievnams ir bijis koka ēka, veltīta Svētā Jāņa Kristītāja godam, ko cēluši 19. gadsimtā. Tā bija 14 metrus gara un 6 metrus plata kapela, kas 1911. gada Telšu diecēzes kalendārā minēta kā Elernes baznīcas filiāle, kurā dzīvojis priesteris Pēteris Putrovskis. Kapela nodegusi, vēlāk uz tās akmens pamatiem tika uzcelta ēka, kas atrodas aptuveni 50 metrus no pašreizējās baznīcas.

Pašreizējo koka baznīcu uzcēla priestera Miķeļa Skorupska vadībā par viņa līdzekļiem 1913. gadā Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas atcerei. Priesteris bijis Elernes dievnama vikārs, kurš iegādājies Silenē zemi, kuru devis Lapinskis. Pēc nāves Lapinskis tika apbedīts draudzes kapsētā un uz pieminekļa tika uzrakstīts, ka viņš bijis baznīcas labdaris.[3]

Baznīca ir koka krustveida celtne, tā ir lielākā koka katoļu baznīca Jelgavas diecēzē, 24 metrus gara, 14 metrus plata un 12 metrus augsta ēka ar vienu torni un vairākiem maziem tornīšiem. Cinkota skārda jumts. No ārpuses apšūta dēļiem un krāsota. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Daudz liela izmēra logu. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz metāla žogs metāla stabiņos ar mūra vārtiem fasādē. Dārzā atrodas ķieģeļu plebānija.

Tā ir trīs jomu telpa ar koka grīdu un griestiem, kas ir lēzeni segti. Vidējā jomā tie ir augsti pacelti, bet sānu jomos tie ir zemāki. Sienas satur četras saišķu sijas ar īpatnējiem kokgriezumiem. Griesti balstās uz četriem koka pīlāriem, kas tāpat kā sienas ir apšūtas dēļiem. Virs ieejas ir kora telpas, kas balstās uz koka pīlāriem, tajās ir harmonijs. Virs kora telpām abās pusēs ir divas telpas procesijas dalībniekiem, bet zem kora telpām abās pusēs ir nišas, kuras tiek izmantotas Ziemassvētku Betlēmei un Lielās nedēļas dievkalpojumiem. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitēriju no lūgšanu zāles agrāk atdalījis koka dievgalds. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais ir ozolkoka altāris, tas atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tajā ir mākslinieka Bitkova glezna "Kristus krustā sists". Labās puses altārī ir mākslinieka Pāvila Glaudāna Jēzus Sirds glezna, bet kreisās puses altārī Bitkova Svētā Jāzepa glezna.

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Vjačeslavs Rosļaks.[1] Draudze sāka veidoties 19. gadsimtā. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Skrudalienas pagastā un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu. Tie tiek noturēti poļu un latviešu valodās. Draudzei ir divas kapsētas.

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāzepa - amatnieka diena un Svētā Jāņa Kristītāja diena.

Prieks par to, ka baznīca atjaunota.

Интересное место. Но нет информации об объекте